Dogo canario & English cocker spaniel

Всё что Вы хотели знать о кинологиии
Текущее время: 28 мар 2024, 23:52
Ув.Гость! Добро пожаловать на наш Информационно-Позновательный-Архив-форум. Тут Вы найдете много полезной и интересной информации о собаках и не только!Располагайтесь, для доступа к разделам регистрация не требуется.Перепечатка находящихся у нас на Портале материалов-разрешена только с согласия Автора материала и Администратора Портала,с обязательным указанием источника.Заранее благодарим за соблюдение этих правил!Информация доступна на русском, английском и латышском языках. С наилучшими пожеланиями и наступающим Новым 2018 годом!

Часовой пояс: UTC + 2 часа [ Летнее время ]




Начать новую тему Ответить на тему  [ Сообщений: 26 ]  На страницу Пред.  1, 2, 3  След.
Автор Сообщение
 Заголовок сообщения: Re: Должностная инструкция егеря
СообщениеДобавлено: 19 окт 2016, 13:59 
Не в сети
Админ
Админ
Аватара пользователя

Зарегистрирован: 19 июл 2014, 13:32
Сообщений: 6959
Откуда: Latvia
Медали: 1
Администратор (1)
Cпасибо сказано: 2
Спасибо получено:
0 раз в 0 сообщении
Pielikums Nr. 2
Apstiprināts ar Meža ministrijas
1992. gada 20.04. pavēli Nr. 35

Mednieka zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudes programma.


1. Zināšanu pārbaudes programma.

1.1. Medību ieroču tipi un to principiālā uzbūve, kopšana un piešaušana. Medību ieroču kalibri un stobru sašaurinājumi. Medību munīcijas veidi un patronu lādēšana mājas apstākļos. Medību ieroču glabāšana, nēsāšanas un transportēšanas noteikumi. Medību ieroču iegādes, pārbaudes, reģistrācijas kārtība. Munīcijas izvēle dažādu sugu dzīvnieku medīšanai. Attālumi līdz kādiem ir bīstami šāvieni no medību ieroča. Medību ieroča drošas lietošanas pamatprasības.

1.2. Medījamo dzīvnieku bioloģija un medīšanas paņēmieni. Medījamo dzīvnieku ķermeņa uzbūves īpatnības, maņu orgāni, dzīves vietas, dzīves veids, barošanās, vairošanās, vecuma novērtēšana praktiskā un bioloģiskā nozīme, medīšanas paņēmieni un termiņi un lietojamā munīcija šādām dzīvnieku sugām: alnis, staltbriedis, stirna, meža cūka, vilks, lapsa, jenotsuns, lūsis, meža cauna, Amerikas ūdele, bebrs, ondatra, kurmis, sējas un baltpieres zosis, pīles, un rubeņu gaiļi, mērkaziņas, lauči, ūdensvistiņas, lauka un mājas baloži, mežirbe, sloka, pelēkās vārnas, kraukļi, žagatas.

Nomedījamās zīdītāju un putnu sugas un to aizsardzība. Medījamo dzīvnieku populāciju izkopšanas pamatprincipi. Saaudzējamo un nomedījamo pārnadžu pazīmes.

1.3. Biotehniskie pasākumi un medību platību sagatavošana medībām.

Plēsīgo putnu nozīme dabiskajās ekosistēmās. Medījamo dzīvnieku dabiskās barības bāzes paplašināšanas un uzlabošanas iespējas. Piebarošanas lauciņi, tajos audzējamās kultūras un to agrotehnika. Medījamo dzīvnieku piebarošana ziemas periodā. Dzīvnieku aizsardzība lauksaimniecības darbos. Svarīgākās (nozīmīgākās) savvaļas dzīvnieku slimības un to bīstamība cilvēkiem un mājdzīvniekiem. Mastu sagatavošana medību vajadzībām. Torņu un luktu sagatavošana un to veidi individuālajām medībām. Dzīvnieku piebarošanas ierīces un būves, to izvietošana. Dzīvnieku patvēruma vietu veidošana. Meža kultūru aizsardzība pret savvaļas dzīvnieku kaitējumu. Dzīvnieku uzskaites metodes un termiņi.

1.4. Medību produkcija un tās pirmapstrāde .

Medību produkcijas veidi. Nomedīto pārnadžu pirmapstrāde un ādas novilkšana (nodīrāšana). Nomedīto dzīvnieku sagatavošana realizācijai. Ādas novilkšana kažokādu dzīvniekiem to attaukošana un kaltēšana. Medību trofeju veidi, to sagatavošana un novērtēšana.

1.5. Medību suņi.

Medību suņu šķirnes, to pielietošanas (izmantošanas) veidi medībās. Medību suņu audzēšana un dresēšana.

1.6. Medību noteikumi.

Medniekam nepieciešamā medību dokumentācija un tās aizpildīšana. Individuālās medības un to veidi dažādām dzīvnieku sugām. Kolektīvo medību norise. Medību vadītāja tiesības un pienākumi. Mednieka pienākumi individuālajās un kolektīvajās medībās. Medīšanas termiņi. Medību noteikumi diennakts tumšajā laikā un lauksaimniecības kultūru postījumu vietas. Medību pieteikšanas kārtība mežniecībā. Limitēto un nelimitēto dzīvnieku medības. Medījuma piederības noteikšana strīdus gadījumos. Medības ar slazdiem un suņiem. Neatļauti un vispārbīstami medību paņēmieni. Kādu mednieku rīcību kvalificēt kā malumedniecību. Medību uzraudzības orgāni un to tiesības. Mednieku atbildību par medību noteikumu pārkāpumiem. Zaudējumu atlīdzība par medību saimniecību kaitējumiem un dzīvnieku nelikumīgu iznīcināšanu. Medību produkcijas izmantošanas noteikumi.

1.7. Medību drošības tehnikas noteikumi.

Drošības tehnikas noteikumi medību ieroču un munīcijas glabāšanā. Drošības tehnikas noteikumi individuālajās un kolektīvajās medībās. Drošības tehnikas ievērošana ūdensputnu medībās. Mednieku atkārtota instruktāža medību drošības tehnikas noteikumos. Atbildība par medību drošības tehnikas noteikumu neievērošanu. Mednieka rīcība nelaimes gadījumos, kas saistīti ar medībām. Pirmās medicīniskās palīdzības sniegšana saslimšanas vai nelaimes gadījumos.

2. Tipveida eksāmenu biļešu paraugi personu zināšanu pārbaudei medību saimniecības jautājumos.

1.biļete

1. Alnis

2. Sējas un baltpieres zoss

3. Medību ieroču tipi un to principiālā uzbūve

4. Individuālo medību veidi

5. Plēsīgo putnu nozīme dabā

6. Pirmā medicīniskā palīdzība saindēšanās un apsaldēšanās gadījumā

2.biļete

1. Staltbriedis

2. Mežirbe

3. Medību ieroču kopšana

4. Kolektīvo medību norise

5. Savvaļas dzīvnieku barības bāzes paplašināšanas iespējas

6. Pirmā medicīniskā palīdzība kaulu lūzumu gadījumos

3.biļete

1. Stirna

2. Sloka

3. Medību ieroču kalibri un stobru sašaurinājumi

4. Mednieka pienākumi medībās

5. Piebarošanas lauciņi un tajos audzējamās kultūras

6. Medību ieroču un munīcijas glabāšanu un transportēšanu

4.biļete 1. Meža cūka 2. Mērkaziņa 3. Medību munīcijas veidi 4. Medību noteikumi diennakts tumšajā laikā 6. Dzīvnieku piebarošana ziemas periodā 6. Pirmā medicīniskā palīdzība asiņošanas gadījumā

5.biļete

1. Vilks

2. Laucis

3. Medību patronu lādēšana

4. Medījuma piederības noteikumi

5. Dzīvnieku aizsardzība lauksaimniecības darbos

6. Drošības tehnikas noteikumi lauksaimniecības kultūru postījumu vietās

6.biļete

1. Lapsa

2. Ūdensvistiņa

3. Medību ieroču izvēle

4. Medības ar suņiem

5. Savvaļas dzīvnieku bīstamākās slimības

6. Mednieka rīcība nostājoties, stāvot un aizejot no masta

7.biļete

1. Jenotsuns

2. Lauka un mājas balodis

3. Medību ieroču iegādāšanās kārtība

4. Neatļauti un vispārbīstami medību paņēmieni

5. Meža cūkas gaļas pārbaude pirms izlietošanas

8.biļete 1. Lūsis 2. Peldpīļu sugas 3. Medību ieroču reģistrācija 4. Medību uzraudzības orgāni un to tiesības 5. Mastu sagatavošana medībām 6. Atļautie šaušanas attālumi un virzieni kolektīvajās medībās

9.biļete

1. Meža cauna

2. Nirpīļu sugas

3. Skrošu un ložu veidi gludstobru medību ieročiem

4. Mednieka atbildība par medību noteikumu pārkāpumiem

5. Torņu un luktu būve individuālajās medībās

6. Drošības tehnika ūdensputnu medībās

10.biļete

1. Sesks

2. Laukirbe

3. Medību ieroču drošas lietošanas pamatnosacījumi

4. Zaudējumu atlīdzība medību saimniecībai

5. Dzīvnieku barotavas un to izvietojums

6. Drošības tehnikas noteikumi medījot no laivas

11.biļete

1. Amerikas ūdele

2. Krauklis

3. Medību ieroču transportēšana

4. Alu suņu šķirnes

5. Medību produkcijas veidi un tās izmantošana

6. Medību ieroču palādēšanas, pārlādēšanas un izlādēšanas noteikumi

12.biļete

1. Bebrs

2. Pelēkā vārna

3. Attālumi, līdz kuriem bīstami šāvieni no gludstobra medību ieroča

4. Nomedīto pārnadžu pirmapstrāde un ādas novilkšana

5. Dzīvnieku uzskaites metodes

6. Mednieka rīcība pēc medībās notikuša nelaimes gadījuma

13.biļete

1. Ondatra (bizamžurka)

2. Žagata

3. Tēmēšana ar medību bisi

4. Ādas novilkšana kažokādu dzīvniekiem

5. Putnu suņu šķirnes

6. Drošības tehnikas noteikumi patronu lādēšanas laikā

14.biļete

1. Kurmis

2. Mednis

3. Medību bises piešaušana

4. Medību trofeju sagatavošana

5. Lauksaimniecības kultūru aizsardzības veidi

6. Ievainoto dzīvnieku izsekošanas noteikumi

15. biļete

1. Akmeņu cauna

2. Rubenis

3. Medību patronu lādēšanas piederumi

4. Medību dokumentācija un tās aizpildīšana

5. Dzinējsuņi un laikas

6. Atbildība par drošības noteikumu pārkāpšanu.

Piezīme:

Atbildot uz biļetes 1. un 2. punktu, jāsniedz informācija par medījamā dzīvnieka ķermeņa uzbūves īpatnībām, maņu orgāniem, dzīvesvietu un dzīvesveidu, barošanos, vairošanos, vecuma novērtēšanu, praktisko un bioloģisko nozīmi, medīšanas termiņiem un lietojamo munīciju.

3. Praktisko iemaņu pārbaudes programma šaušanā ar medību bisi.

3.1. Mednieku praktisko iemaņu pārbaudē vērtē:

- prasmi apieties ar medību ieroci;

- šaušanas prasmi un precizitāti.

3.2. Šaušanas precizitāti vērtē pēc trāpījumiem pa stāvošu mērķi - izdarāmi trīs šāvieni 35 m attālumā pa standarta izmēra stāvošas mežu cūkas siuletu

3.3. Šaušanas pārbaude nokārtota sekmīgi, ja no trīsdesmit iespējamiem punktiem iegūti vismaz 15 punkti.

Pielikums Nr.3
Apstiprināts ar Latvijas Republikas Mežu Ministrijas
1992.gada 20. aprīļa pavēli Nr.35

_________________
You only live once but if you live right, once is enough!
Изображение
"I can live with doubt, or not knowing, rather than to have answers that might be wrong"...Richard Feynman


Пожаловаться на это сообщение
Вернуться к началу
 Профиль Отправить личное сообщение  
Cпасибо сказаноОтветить с цитатой  
 Заголовок сообщения: Re: Должностная инструкция егеря
СообщениеДобавлено: 19 окт 2016, 14:00 
Не в сети
Админ
Админ
Аватара пользователя

Зарегистрирован: 19 июл 2014, 13:32
Сообщений: 6959
Откуда: Latvia
Медали: 1
Администратор (1)
Cпасибо сказано: 2
Спасибо получено:
0 раз в 0 сообщении
Medību drošības noteikumi

I . Vispārējie drošības noteikumi

1. Mednieks ir atbildīgs par medību drošības noteikumu ievērošanu, ieroču un munīcijas pareizu glabāšanu, kā arī par visām iespējamām sekām, kādas var rasties ieroci un munīciju nepareizi un neatļauti glabājot, lietojot vai ar to apejoties.

2. Drošības noteikumu nezināšana neatbrīvo medību ieroča īpašnieku vai lietotāju no atbildības par notikušo nelaimes gadījumu vai nodarītiem materiāliem zaudējumiem.

II. Medību ieroču un munīcijas glabāšana, pārvietošana un lietošana.

3.Medību munīcija jāglabā sausā vietā pie pastāvīgas temperatūras, lai izslēgtu tās bojāšanos.

4. Medniekam jāzina medību ieroča konstrukcija, mehānisms, ieroču daļu nozīme un savstarpējā darbība, ieroci lietojot, jāzina medību munīcijas tehniskie un ballistiskie rādītāji un jāapgūst nepieciešamās iemaņa ātri un veikli rīkoties ar medību ieroci utt.

Medniekam ar medību ieroci jebkuros apstākļos jāapietas tā it kā tas būtu pielādēts.

5. Aizliegtas šaušanas apdzīvotās vietās. Aizliegta šaušana ar pielādētu ieroci apdzīvotās vietās, transportā.

6. Kategoriski aizliegts lietot medību ieroci ar tehniskiem defektiem. Pirms medībām ierocis rūpīgi apskatāms un pārbaudāms.

7. Pārvadājot medību ieroci, tam jābūt izlādētam, izjauktam un ievietotam atbilstošā pārvalkā (izņemot braucienus no viena masta uz otru, kad ierocim jābūt tikai izlādētam).

8. Medību ieroci pielādējot vai izlādējot, tā stobram jābūt vērstam uz leju vai augšu. Pēc ieroča uzlādēšanas tas "jānoliek uz drošinātāja" (bezgaiļu bises).

9. Pirms medībām visas patronas rūpīgi jāpārbauda, vajadzības gadījumā tās kalibrējot.

10. Ja pielādējot ieroci, patronas viegli neieslīd patrontelpā, nedrīkst to iebīdīt, spiežot ar spēku vai uzsitot, kas var būt par iemeslu nejaušam šāvienam. Šādu patronu jāapmaina ar citu.

11. Aizliegts lietot patronas ar kapselēm, kas nav līdz galam iespiestas čaulītes kapseles ligzdā.

12. Ja ieroci izlādējot, patronu nav iespējams no patrontelpām izvilkt ar speciāla izvelcēja palīdzību, ierocis jāaizver un patrona jāizšauj (ievērojot visus drošības noteikumus un tikai ar medību vadītāja ikreizēju atļauju).

Ja, ieroci atverot, patronas izvilcējs pārslīd pār čaulītes apmali, ierocis izjaucams, atvienojot stobrus. Izskrūvējot patronu izvilcēju saturošu skrūvi, izņem izvilcēju, pēc tam patronu izbīda ar ieroču slauķi.

13. Pēc šāviena no jauna pielādējot ieroci, jāpārliecinās, vai stobrā nav palikuši kartona vai filca prapji, kā arī to daļas, tāpat gabali no izšautās patronas čaulītes, kas var būt par iemeslu stobru izpūtumiem un plīsumiem.

14. Šaujot ar patronām, kas lādētas ar bezdūmu pulveri, kļūmes gadījumā ieroci nedrīkst atvērt ātrāk kā pēc 7-8 sekundēm. Iespējams "ieildzis" šāviens, kas priekšlaicīgi atverot ieroci var būt par cēloni nelaimes gadījumam.

15. Nedrīkst šaut ar abiem stobriem vienlaicīgi. Ieroču laides kakliņš var neizturēt dubultšāvienu un tādēļ iespējami pleca ievainojumi. Divu pirkstu turēšana uz abām ieroča mēlītēm vienlaicīgi var izraisīt dubūltšāvienu. Iespējami pirkstu ievainojumi.

16.Kategoriski aizliegts šaut uz neskaidri redzamu mērķi (biezā mežā, miglā, pret sauli u.c.)

17. Pārvarot šķēršļus (grāvjus, žogus, pārejot strautus u.c.) ierocis jāizlādē.

18. Ja mednieks ar medību ieroci pakrīt vai nokrīt medību ierocis,

- nekavējoši jāpārliecinās, vai stobru kanālos nav iebirusi smilts, sniegs u.c., kas var būt bar iemeslu stobru izpūtumiem šāviena momentā.

19. Šaujot ar lodi medniekam ir jābūt sevišķi uzmanīgam un pirms šāviena jāpārliecinās, vai šaušanas virzienā nav cilvēki, mājas dzīvnieki un jāņem vērā, ka no gludstobru medību bises lode apdraud dzīvību 1000m attālumā, renkuļi - 600m attālumā, vidējo numuru skrotis - līdz 300m attālumā.

20. Atpūtas vietās ierocim jābūt izlādētam. Nav ieteicams to likt tieši uz zemes. Ieroci var pakārt uz zara, iepriekš pārliecinoties par tā stiprumu, var atsliet pie koka, nodrošinot, lai tas neslīdētu vai nekristu.

21. Kategoriski aizliegts trenējoties (ieplecojot ieroci), tēmējot pat ar nepielādētu ieroci, to vērst pret cilvēkiem, mājlopiem, ēku logiem u.c.

22. Aizliegts nodot ieroci citai personai, iepriekš nepārliecinoties, vai tas nav pielādēts.

23. Kategoriski aizliegts ievainotu dzīvnieku sist ar medību ieroča laidi vai stobru.

24. Medību munīcijas lietošanā stingri jāievēro izgatavotājas rūpnīcas noteiktais derīguma termiņš. Pēc šī termiņas aprites munīcija uzskatāma par nederīgu un iznīcināma.

25. Aizliegts lādēt patronas bez speciāliem lādēšanas piederumiem (pulvera svariņi, kapseļu iespiežamā ierīce, galu aizgriezējs u. c.)

26. Patronas nedrīkst lādēt kurošas krāsns, sveces vai citas atklātas liesmas tuvumā. Rīkojoties ar pulveri aizliegts smēķēt.

27. Nosakot pulvera devu katrai patronai, jāievēro pulverim pievienotās instrukcijas. Aizliegts lietot nezināmas markas pulveri, ja nav zināmas tā lietošanas normas.

Bezdūmu pulvera deva katrai patronai nosakāma tikai ar svaru vai dozatoru (iepriekš dozatora devu nosverot). Dūmu pulveri var lietot iepriekš ar svariem pārbaudītu tilpuma mēru.

Lai novērstu nejaušības, nosakot bezdūmu pulvera devu katrai patronai ar dozatoru, nepieciešams lādēšanas gaitā atsevišķas pulvera devas pārbaudīt ar svariņiem.

28.Kategoriski aizliegts gludstobru medību bisēm paredzēto bezdūmu pulveri lietot vītņstobru patronām. Tāpat aizliegts medību bises vītņu stobru patronu pulveri un armijas paraugu ieroču bezdūmu pulveri lietot patronu lādēšanai.

29. Lādējot patronas jāizvēlas piemērotas kapseles. Lādējot ar bezdūmu pulveri, lietojams tikai "Ževello" tipa kapseles.

30. Pirms ievietošanas čaulītes ligzdā kapseles rūpīgi jāapskata. Ja manāmas kaut mazākās oksidēšanās pazīmes, kapseles uzskatāmas par nederīgu.

31. Kapseles ievieto čaulītes ligzdā ar speciāla iespiedēja palīdzību. Pēc iespiešanas čaulītes ligzdā kapseles "cepurīte" nedrīkst būt bojāta (iespiedumi un ielikumi "cepurītes" virsmā). Čaulītes ar bojātām kapselēm uzskatāmas par nederīgām.

32. Aizliegts ievietot kapseli čaulītes ligzdā ar jebkāda veida sitienu (izmantojot āmuru vai cita veida cietu priekšmetu).

33. Lai aizsargātos no stobra izpūtumiem, jebkāda materiāla prapjiem jāatbilst patronas ( ieroča ) kalibram.

34. Aizliegts lietot prapjus no degoša (gruzdoša) materiāla (papīra, pakulām u.c.).

35. Lādējot patronas ar renkuļiem ļoti rūpīgi jāizvēlas to diametrs atbilstoši katra stobra urbumam.

Lai novērstu renkuļu ieķīlēšanos, ieteicams tos novietot patronā stabiņos (vienu virs otra), izmantojot no mīksta kartona izgatavotas vertikālas starplikas.

36. Atļauts lietot tikai rūpnīcās izgatavotās gludstobru lodes vai arī lodes, kas izgatavotas pēc noteiktu marku paraugiem un izmēriem, kas izgatavotas pēc noteiktu marku paraugiem un izmēriem.

37. Kategoriski aizliegts medniekam pirms medībām vai medību laikā lietot alkoholiskos dzērienus.

38. Medības aizliegtas sliktos laika apstākļos (migla, sniegputenis, lietusgāze, vētra).

III. Medību vadītāja tiesības un pienākumi medību drošības noteikumu ievērošanā.

39. Medību vadītājs nodrošina medību drošības noteikumu un citu ar medībām saistošu noteikumu ievērošanu un atbild par to. Pirms medībām medību vadītāja pienākums ir pārbaudīt mednieku medību dokumentus un pārliecināties, vai visi mednieku instrumenti drošības noteikumos, kā arī izvest īsu instruktāžu drošības noteikumos, par ko mednieki parakstās medību

atskaitē. Ja medību platībās, kur notiek medības ar dzinējiem, izstrādāti papildus medību organizācijas un drošības noteikumi, medību vadītāja pienākums ir pirms medību sākuma ar tiem iepazīstināt medību dalībniekus.

40. Drošības noteikumu pārkāpuma gadījumos medību vadītājam ir tiesības aizliegt atsevišķiem medniekiem turpināt medības vai vispār pārtraukt medības.

41. Medību vadītāja noteikumos ietilpst negadījuma aktu noformēšana, notikuma vietas shēmas sastādīšana, paskaidrojumu pieprasīšana.

42. Drošības tehnikas noteikumu pārkāpšanas gadījumos medību vadītājs kopā ar vainīgo mednieku var tikt sodīts likumā paredzētā kārtībā par drošības tehnikas noteikumu neievērošanu.

IV.Drošības noteikumi medībās ar dzinējiem.

43. Medībās ar dzinējiem no katra medību dalībnieka tiek prasīta visstigrākā disciplīna, drošības noteikumu precīza zināšana, ievērošana un medību vadītāja rīkojumu un norādījumu bezierunu izpilde.

44. Medībās ar dzinējiem ik viena mednieka pienākums ir biedriski aizrādīt drošības noteikumu pārkāpējiem par viņu nepareizo rīcību, tādējādi novēršot iespējamos nelaimes gadījumus.

45. Dzinēju vadītājiem labi jāpārzina medību vieta, dzīšanas virziens un mednieku līnijas izvietojums.

Dzinējiem aizliegts atrasties mastā ar pielādētiem ieročiem, aizliegts šaut uz medījumu - atskaitot gadījumus, kad viens vai divi mednieki izseko sašautu dzīvnieku, kā arī vilku, lūšu un meža cūku medības, kad dzinējs ir tikai viens mednieks ar suņiem. Šādā gadījumā dzinējam labi jāpārzina masts un mednieku līnijas izvietojums.

46. Mednieku līnija jāizvieto dabā labi iezīmētās vietās (kvartāls, stiga, ceļš, grāvis u.c.) pēc iespējas taisnas līnijas veidā. Kategoriski aizliegts veidot mednieku līniju uz valsts nozīmes ceļiem un automaģistrālēm.

47. Aizliegts nostādīt mednieku uz "numura" vietā, kur meža raksturs (biezoknis u.c.) ierobežo šaušanu atļautos šaušanas virzienos.

48. Mednieku uz līnijas (stigas, ceļu u.c.) nostāda masta pusē, cik iespējams cieši pie meža sienas. Masta dzīšanas laikā kategoriski aizliegts iziet uz stigas, ceļa vidus vai masta stigas pretējā pusē, ja to īpaši nav atrunājis mednieku izlicējs uz masta.

49. Kategoriski aizliegts medniekiem patvarīgi mainīt atrašanās vietu vai aiziet no "numura", nenogaidot dzīšanas beigu signālu. Šaušanas ērtības labad medniekam atļauts no "numura" pavirzīties dažus soļu pa kreisi vai labi.

50. Nepieciešamības gadījumā masta aizmugurē un flangos var tikt izlikti posteņi, kas raugās, lai mastā neiekļūtu nepiederošas personas vai mājas dzīvnieki. Šādos gadījumos masta aizmugurē un flangos šaut aizliegts.

51. Katram medniekam, kas stāv uz "numura", jāzina mednieku līnijas virziens un savu kaimiņu atrašanās vieta.

52.Kategoriski aizliegta šaušana pa mednieku līniju, kā arī atļautā sektora robežām.

Šāviens uzskatāms izdarīts pa mednieku līniju, ja lādiņš vai tā daļa lido tuvāk par 15m no blakus stāvošā mednieka. Atļautais šaušanas sektors veido leņķi ne lielāku kā 60-70 grādu uz abām pusēm no perpendikula pret mednieku līniju mastā vai ārpu masta.

53. Medībās ar dzinējiem šaušana uz medījumu notiek mastā vai ārpus masta. Šaušana mastā jāpārtrauc, ja dzinēji pienākuši līdz 200m attālumā no mednieku līnijas. Šādā gadījumā un arī tad, kad medījamais dzīvnieks šķērsojis mednieku līniju, atļauta šaušana ārpus masta, ievērojot 52. punkta noteikumus.

54. Masta dzīšanas laikā medniekam uzmanīgi jāseko visam, kas notiek viņa šaušanas sektorā, it īpaši jāievēro, vai parādoties medījamam dzīvniekam, šaušanas virzienā netuvojas dzinējs.

55. Atšķirībā no medniekiem, dzinējiem vēlams apģērbs, kas krāsas ziņā spilgti izceļas uz meža fona. Tuvojoties mednieku līnijai, dzinējiem jāpastiprina dzīšanas troksnis, tā norādot savu atrašanās vietu.

56.Medniekiem šaušana atļauta tikai uz skaidri redzamu medījamo dzīvnieku, ko nesedz koku vai krūmu zari, zāle u.c.

57. Ar skrotīm, renkuļiem un lodēm no gludstobru medību ieročiem atļauts šaut 50 m attālumā.

58. Kategoriski aizliegts šaut uz medījamo dzīvnieku, kas atrodas blakus stāvošā mednieka sektorā.

Atļauts šaut uz medījamo dzīvnieku attālumā, kas ir puse no atstatuma starp blakus stāvošiem medniekiem, nepārsniedzot maksimālos šaušanas attālumus.

59. Izņēmuma kārtā atļauts šaut uz medījamo dzīvnieku blakus stāvošā mednieka šaušanas teritorijā, ja tas ir izšāvis tukšu ieroci un medījamais dzīvnieks ar skaidri izteiktām ievainojuma pazīmēm šķērsojis mednieku līniju. Šaušanas attālums nedrīks pārsniegt 57. punktā minētos noteikumus.

60. Aizliegta šaušana pa gulošu dzīvnieku, ja tas kritis no blakus esošā mednieka šāviena un atrodas šī mednieka šaušanas sektorā.

61. Medībās ar dzinējiem ieroci atļauts pielādēt tikai nostājoties norādītajā stāvvietā.

62. Ierocis jāizlādē pirms aiziešanas no mednieku stāvvietas. Pārgājienā ierocis nesams tikai izlādēts, ar stobru uz augšu vai leju, siksnā, plecā.

63. Ja medībās ar dzinējiem notiek pārbraukšana no masta uz mastu, tad pirms iekāpšanas transporta līdzeklī vēlreiz jāpārliecinās vai medību ierocis nav pielādēts.

Aizliegts iekāpt borta automašīnas kravas kastē un izkāpt no tās, turot rokās medību ieroci - tas jāiedod citam medniekam.

64. Masta dzīšanas laikā noliegts aiziet no stāvvietas un pacelt nošautu medījumu.

65. Bez medību vadītāja atļaujas aizliegts sekot ievainotam medījamam dzīvniekam.

Suņa aprietam kritušam dzīvniekam var tuvoties tikai suņa īpašnieks vai medību vadītāja norīkots mednieks.

Ja mednieku rīcībā nav speciāli apmācītu suņu, ievainotai pieaugušai meža cūkai jāseko diviem medniekiem, kas, ejot pa pēdām, turas blakus redzamības robežās.

66. Pie dižmedījuma (alnis, staltradzis, meža cūka), kaut arī tās pēc šāviena neizrāda dzīvības pazīmes, jāpieiet uzmanīgi, ar pielādētu ieroci, tuvojoties no mugurpuses, pievēršot uzmanību dzīvnieka ausīm un sariem uz skausta. Pieglaustas ausis un sacēlušies sari norāda, ka dzīvnieks ir dzīvs un var būt bīstams.

67. Medību vadītāja rīcībā jābūt medikamentiem un pārsienamajam materiālam pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamības gadījumā.

68. Ja medībās ar dzinējiem noticis negadījums ar kādu no medniekiem, medības nekavējoties pārtraucamas, cietušajam iespēju robežās sniedzama pirmā medicīniskā palīdzība un organizējama tā nekavējoša nogādāšana ārstniecības iestādē un jāziņo valsts mežzinim.

Par notikušo negadījumu sastādāms akts pēc noteiktas formas un sastādāms pilnīga notikuma vietas shēma (shēmā uzrādāmas visas mednieku stāvvieta mednieku līnijā, attālumu starp tām, mastu dzīšans virziens u.c.). Ja negadījumā vainojams kāds no medniekiem, no tā pieprasāms rakstisks paskaidrojums. Tāpat nekavējoties pieprasāmi notikuma aculiecinieku paskaidrojumi. Ja to atļauj cietušā veselības stāvoklis, tas iztaujājams, pierakstot izteicienus, ko ar saviem parakstiem apliecina divi mednieki.

Nopietnākos nelaimes gadījumos, kas var būt par iemeslu ilgstošai cietušā slimībai, invaliditātei vai nāvei, nekavējoties notikuma vietā uzaicināmi policijas un prokuratūras darbinieki.

V. Drošības noteikumi individuālās medībās.

69. Individuālās medībās katrs mednieks rīkojas patstāvīgi un personīgi atbild par drošības noteikumu ievērošanu un izpildi.

Par individuālo medību vadītāju skaitās mednieks, kuram izsniegta medību atļauja-licence.

70. Individuālo medību dalībniekiem stingri jāievēro noteiktās medību platības robežas, kuras pārkāpt kategoriski aizliegts, jo tas var izraisīt nelaimes gadījumus (medībās ar pieiešanu pie briežiem, stirnu āžiem, medņiem un rubeņiem). Medniekiem jāzina citu mednieku platības vai atrašanās vietas.

71. Šaušanas sektors jāizvēlas tā, lai tanī nebūtu dzīvojamās vai saimniecības ēkas, ceļi ar intensīvu cilvēku vai transporta kustību. Atrodoties medību tornī vai būdā precīzi jāzina citu mednieku atrašanās vietas.

72. Kategoriski aizliegts pielādēt medību ieročus pirms mednieks sasniedzis ierādītās medību platības robežas vai iekārtojies medību tornī vai būdā.

Pēc medību pabeigšanas ieroči jāizlādē.

VI. Drošības noteikumi ūdens putnu medībās.

73. Ūdensputnu medības ikvienam medniekam jāievēro vispārējie drošības noteikumi, rīkojoties ar medību ieroci.

74. Ūdensputnu medībās uz katru apmedījamās platības hektāru vienlaicīgi drīkst medīt ne vairā kā 4. mednieki.

75. Aizliegts šaut uz lidojošu putnu, ja tas 30 m attālumā lido zemāk par 10m (attālums 30m, ja redzamas acis, atšķir spalvas krāsu).

76. Aizliegts šaut medījamo putnu uz ūdens, atskaitot ievainota putna šaušanu ("piešaušanu"), ko drīkst darīt, ja šāviena virzienā līdz 100m attālumam teritorija ir pārskatāma un tajā neatrodas citi mednieki.

77. Aizliegts šaut uz medījamo putnu, ja tas atrodas tālāk par 50 m no mednieka (55-60 soļi, nav atšķirama spalva, kāju krāsa) vai tālāk par pusi no attāluma līdz blakus esošajam medniekam (attālums starp medniekiem mazāks par 100 m).

78. Ūdensputnu medībās ieroci atļauts pielādēt:

a) Medījot ar piegājienu vai "brišanu" - sasniedzot medību atļaujā norādīto medību platību robežas;

b) "uz celšanu" ar laivu - priekšējam medniekam pēc tam, kad ieņemta stāja laivas priekšējā daļā;

c) medniekiem, kas ieņēmuši vietas stacionārās stāvvietās, vai noenkurētās un nomaskētās laivās.

Pēc pielādēšanas bezgaiļu bises nodrošināmas, gaiļu bisēm gaiļi neuzvilktā stāvoklī.

79. Ja medību atļaujā norādīts medību sākuma laiks, kategoriski aizliegts pielādēt ieroci pirms noteiktā laika.

80. Laivu iznomāšanas bāzes pārzinis ir atbildīgs, lai medniekiem tiktu izsniegtas laivas, kas sakārtotas atbilstoši drošības noteikumiem.

81. Medniekam aizliegts pieņemt un iebraukt ūdenskrātuvē ar laivām, kas nav sakārtotas atbilstoši noteikumiem.

82. Medību laivas jāsakārto atbilstoši šādiem galvenajiem noteikumiem:

a) laivas korpusā nedrīkst būt sūces;

b) laivā jābūt sēdekļiem atbilstoši mednieku skaitam (parasti 1-2 mednieki).

Katrā laivā jābūt šādiem piederumiem:

a) speciāli pielāgots trauks ūdens izsmelšanai;

b) glābšanas riņķis atbilstoši mednieku skaitam. Glābšanas riņku vietā var tikt izmantoti speciāli korķi, putuplasts u.c., pildīti brezenta spilveni ar piestiprinātām auklu cilpiņām;

c) izturīgā auklā iesiets enkurs;

d) atkarībā no ūdesbaseina īpatnībām - stumjamais koks ar spilgti nokrāsotu augšdaļu un airu pāris.

Ja laivā stumjamā koka nav, bez airu pāra nepieciešams arī vienroku airis. Laivai un visiem tās piederumiem jābūt ar vienādu numerāciju.

83. Personām, kam trūkst elementāro laivas vadīšanas iemaņu, aizliegts medībās vadīt laivu.

84. Medības ar laivu "uz celšanu" kategoriski aizliegts lietot ieroci, medniekam, kas atrodas laivas pakaļēja daļā un stumj laivu. Šāvējs novietojas laivas priekšējā daļā. Mazāk pieredzējušam medniekam ieteicams šaut sēdus no paugstināta sēdekļa.

85. Šāvējs atkarībā no situācijas šaušanai drīks izmantot sektoru 180 grādiem (līdz 90 grādiem uz katru pusi, skaitot no laivas ass līnijas).

86. Pielādējot ieroci laivā, stobriem jābūt vērstiem uz augšu 45 grādu leņķī vai uz leju, uz sāniem no laivas ass līnijas tā, lai nejauša šāviena gadījumā netiktu skarts laivas korpus.

87. Līdz momentam, kad parādās medījamais putns ierocim jābūt nodrošinātam Ierocis turams tā, lai stobri būtu vērsti uz priekšu un uz augšu ne mazāk kā 45 grādu leņķī.

88. Medniekam, izlaižot ieroci no rokām, tas ir, noliekot to laivā, tas vispirms jebkurā gadījumā izlādējams.

89. Ūdensputnu medībās ar laivu "uz celšanu" medniekiem mainoties ar vietām ierocis obligāti izlādējams un saudzīgi, lai tas nenokristu, noliekams laivā. Tikai pēc tam, kad mednieki no jauna ieņēmuši savas vietas, ierocis pasniedzams medniekam-šāvējam. Pasniedzot ieroci, tā stobriem jābūt vērstiem uz augšu. Parādoties medījamam putnam, medniekam, kas stumj laivu, jāpārtrauc laivas virzīšana uz priekšu, lai nodrošinātu medniekam-šāvējam maksimāli stabilu sāvokli.

90. Ja laiva noenkurēta kā slēpnis, tad atļauts šaut abiem laivā esošajiem medniekiem, iepriekš vienojoties par šaušanas sektoriem. Laivā stāvošam vai sēdošam medniekam kategoriski aizliegts šaut pāri otra mednieka galvai.

91. Medniekam, kas izvietojas stacionārās laivas stāvvietās (platformas, mucas u.c.) jāzina blakus esošo mednieku izvietošanās vismaz 100 m radiusā, lai varētu izvēlēties drošus šaušanas virzienus.

92. Medniekam, kas iekritis ūdenī, laivā jāierāpjas no laivas gala, bet nekādā gadījumā pār sānu bortu.

VII. Atbildība par medību drošības noteikumu neievērošanu.

93. Katra mednieka pienākums ir stingri ievērot visus medību drošības noteikumus.

Ja attiecīgā medību platībā, kur notiek medības, izstrādāti un apstiprināti papildus noteikumi, tad tie ir saistoši katram medniekam.

94. Medību dalībnieki, kas neievēro medību drošības noteikumus, ar medību vadītāja rīkojumu zaudē tiesības piedalīties medībās.

95. Par katru medību drošības noteikumu pārkāpumu, medību vadītājs noformē aktu vai protokolu, kuru nodod valsts virsmežniecībām, pārkāpumu izskatīšanai.

96. Par medību drošības noteikumu neievērošanu, ja nav iestājusies kriminālatbildība, vainīgām personām atbildības mēru nosaka mednieku eksaminācijas komisija.

97. Ja medību drošības noteikumu pārkāpums saistās ar nodarītiem materiāliem zaudējumiem organizācijām vai atsevišķiem pilsoņiem, kā arī jebkura pilsoņa veselības vai dzīvības apdraudējumu, vainīgā persona par nodarījumu atbild likumā paredzētajā kārtībā.

98. Mednieku apliecības atņemšana neatbrīvo vainīgo personu no likumdošanā paredzētās atbildības.

99. Ja medību vadītājs nenodrošina medību drošības noteikumu ievērošanu medībās, valsts meža dienesta pārstāvim ir tiesības medības pārtraukt.


Вложения:
PIEL.JPG
PIEL.JPG [ 62.68 Кб | Просмотров: 8 ]

_________________
You only live once but if you live right, once is enough!
Изображение
"I can live with doubt, or not knowing, rather than to have answers that might be wrong"...Richard Feynman
Пожаловаться на это сообщение
Вернуться к началу
 Профиль Отправить личное сообщение  
Cпасибо сказаноОтветить с цитатой  
 Заголовок сообщения: Re: Должностная инструкция егеря
СообщениеДобавлено: 19 окт 2016, 14:02 
Не в сети
Админ
Админ
Аватара пользователя

Зарегистрирован: 19 июл 2014, 13:32
Сообщений: 6959
Откуда: Latvia
Медали: 1
Администратор (1)
Cпасибо сказано: 2
Спасибо получено:
0 раз в 0 сообщении
http://www.latma.lv/lv/aktualitates/201 ... nakumi-90/

Medību vadītāja tiesības un pienākumi

Pilnā sparā turpinoties dzinējmedībām, vēlamies atgādināt medību vadītāju tiesības un pienākumus.
24.10.2011.
Medību vadītājam ir šādi pienākumi un tiesības:
1. nodrošināt medību organizāciju un norisi;
2. noteikt medību sākuma laiku, beigu laiku un medību pārtraukumus;
3. noteikt, ar kādu munīciju šaut medījamos dzīvniekus;
4. pirms medībām pārbaudīt medību dalībnieku medību dokumentus un medību ieročus;
5. ja izdarīts pārkāpums, pārtraukt medības vai aizliegt tās turpināt atsevišķiem medību dalībniekiem;
6. pārtraukt vai aizliegt medības sliktas redzamības apstākļos un vētras laikā;
7. pirms medībām instruēt medību dalībniekus par medību drošības prasībām, informēt par medību kārtību, operatīvo dienestu izsaukšanu un pirmās palīdzības sniegšanas iespējām;
8. saņemt un aizpildīt medību dokumentāciju (vietā, kur nomedīts vai ievainots limitētais medījamais dzīvnieks, medību vadītājs aizpilda medību atļauju un medību dienas beigās aizpilda medību pārskatu, norādot nomedīto medījamo dzīvnieku skaitu);
9. ja nomedīts vilks vai lūsis, sastādīt aktu un nākamās darbdienas laikā par to paziņot Valsts meža dienestam;
10. noskaidrot katra šāviena rezultātu un organizēt ievainoto dzīvnieku izsekošanu. Ja ievainotais dzīvnieks atstājis reģistrēto medību iecirkni, medību vadītājs, saskaņojot ar medību tiesību lietotāju, kura medību teritorijā iebēdzis ievainotais dzīvnieks, organizē ievainotā dzīvnieka izsekošanu, piedaloties ne vairāk kā trim medniekiem. Ja ievainotā dzīvnieka izsekošanai nepieciešams medību šķirnes suns, tā izmantošanu saskaņo ar attiecīgo medību tiesību lietotāju. Ja ar viņu nav iespējams sazināties, ievainoto dzīvnieku izseko Valsts meža dienesta amatpersonas pavadībā:
11. paziņot Valsts meža dienestam par medību laikā pieklīdušiem medību šķirnes suņiem;
12. pēc medībām organizēt medījumu pirmapstrādi un, ja nepieciešams, sagatavot gaļas paraugu veterinārajai ekspertīzei;
13. noteikt un nodrošināt kārtību medījumu apstrādes vietās, kā arī nodrošināt medību uzraugošo un kontrolējošo dienestu brīvu piekļuvi medījumu apstrādes vietām kontroles veikšanai;
14. noformēt aktu par nelaimes gadījumiem un medības reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem un nākamās darbdienas laikā to iesniegt Valsts meža dienestā;
15. mēneša laikā pēc medībām nodot aizpildīto medību atļauju, aktu par vilka vai lūša nomedīšanu, nelimitēto medījamo dzīvnieku dzinējmedību un limitēto medījamo dzīvnieku medību pārskatu Valsts meža dienestā, kā arī saņemt aizpildītu medību atļauju par vilka un lūša nomedīšanu;
16. nodrošināt pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamos pārsienamos materiālus;
17. ja medībās noticis nelaimes gadījums:
17.1. nekavējoties pārtraukt medības;
17.2. organizēt pirmās palīdzības sniegšanu notikuma vietā un, ja nepieciešams, izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību vai organizēt cietušā nogādāšanu ārstniecības iestādē. Par nelaimes gadījumu nekavējoties ziņot Valsts policijai un Valsts meža dienestam;
17.3. nodrošināt notikuma vietas norobežošanu, kā arī pēdu un pierādījumu saglabāšanu. Sastādīt notikuma vietas shēmu (shēmā norāda visas mednieku stāvvietas mednieku līnijā, attālumus starp tām, masta dzīšanas virzienu un citu informāciju, kas raksturo notikumu) un noformēt aktu pēc Valsts meža dienesta noteikta parauga;
17.4. pieprasīt no nelaimes gadījuma lieciniekiem rakstisku paskaidrojumu;
17.5. ja cietušā veselības stāvoklis to atļauj, viņu iztaujāt un pierakstīt cietušā liecību (liecību ar parakstu apliecina divi liecinieki);
18. noteikt medījuma un medību trofeju piederību;
19. zināt medību iecirkņa robežas;
20. neatļaut dzinējmedībās piedalīties medniekam, kam nav oranžas vai dzeltenas luminiscējošas krāsas vestes, cepures vai apģērba elementu – vismaz triju centimetru platas cepures lentes vai lentes ap piedurkņu augšdaļām –, un dzinējam, kam nav apģērba, kas spilgti izceļas uz apkārtnes fona.

Ja medību vadītājs nepilda Medību noteikumos noteiktos pienākumus, virsmežzinis, kura uzraugāmajā teritorijā notiek medības, ir tiesīgs anulēt medību vadītāja apliecību.

_________________
You only live once but if you live right, once is enough!
Изображение
"I can live with doubt, or not knowing, rather than to have answers that might be wrong"...Richard Feynman


Пожаловаться на это сообщение
Вернуться к началу
 Профиль Отправить личное сообщение  
Cпасибо сказаноОтветить с цитатой  
 Заголовок сообщения: Re: Должностная инструкция егеря
СообщениеДобавлено: 19 окт 2016, 14:04 
Не в сети
Админ
Админ
Аватара пользователя

Зарегистрирован: 19 июл 2014, 13:32
Сообщений: 6959
Откуда: Latvia
Медали: 1
Администратор (1)
Cпасибо сказано: 2
Спасибо получено:
0 раз в 0 сообщении
http://www.latma.lv/lv/medibas-latvija/likumi/

Medību kārtību un norisi Latvijā nosaka virkne medības reglamentējošu normatīvo aktu. Katra mednieka pienākums ir ievērot normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī sekot līdzi izmaiņām Medību likumā vai Ministru kabineta noteikumos.

Medību likuma mērķis ir reglamentēt medību saimniecības pamatnoteikumus.

Medību likums nosaka:
- vispārējos medību noteikumus
- mednieka apliecības izsniegšanas kārtību un medību tiesību pamatprincipus
- medību platību apjomus, nomedīšanas apmjomu noteikšanas kārtību
- kas uzskatāms par nelikumīgām medībām
- medību resursu uzraudzības un medību kontroles kārtību
- Medību saimniecības attīstības fonda pamatprincipus.

Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likums.
Šā likuma mērķis ir noteikt valsts institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumus attiecībā uz ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un to sastāvdaļu apriti Latvijā, kā arī noteikt šo priekšmetu klasifikāciju, aizliegumus un ierobežojumus attiecībā uz šiem priekšmetiem, lai garantētu personu un sabiedrības drošību.

22.07.2014. MK noteikumi Nr.421 "Medību noteikumi".

1. Noteikumi nosaka:
1.1. medījamo dzīvnieku sugas, medību termiņus, kā arī gadījumus, kad iespējamas medības ārpus medību termiņiem;
1.2. kārtību, kādā Valsts meža dienests ir tiesīgs mainīt zīdītāju medību termiņus, kā arī noteikt papildu ierobežojumus medību organizēšanai atbilstoši attiecīgās dzīvnieku populācijas stāvoklim, meteoroloģiskajiem apstākļiem un fenoloģiskajai situācijai;
1.3. medību tiesību apriti, to nodošanas kārtību un minimālo termiņu, kā arī šo tiesību īstenošanas un atcelšanas kārtību;
1.4. medību iecirkņu izveidošanas un reģistrēšanas kārtību, kā arī kritērijus medību platību atzīšanai par vienlaidu medību platību;
1.5. medību norises dokumentēšanas un informācijas aprites kārtību medību jomā;
1.6. mednieka sezonas kartes izsniegšanas kārtību;
1.7. medību atļauju izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību un nosacījumus medību atļaujas izsniegšanai medījamo dzīvnieku medīšanai postījumu vietās;
1.8. kārtību, kādā izsniedz un anulē atļaujas medījamo dzīvnieku ķeršanai savvaļā, ievešanai Latvijā, izmantošanai šķirnes medību suņu apmācībā vai zinātniskajā pētniecībā, turēšanai nebrīvē un izlaišanai savvaļā;
1.9. medību vadītāja pienākumus un tiesības;
1.10. medību šaujamieroča un medību munīcijas izmantošanas kārtību, kā arī medībās ievērojamās drošības prasības;
1.11. medību rīku un lielas jaudas pneimatisko ieroču izmantošanas kārtību;
1.12. kārtību, kādā publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā medī nelimitēto medījamo sugu dzīvniekus;
1.13. šķirnes medību suņu apzīmēšanas kārtību un izmantošanu medībās;
1.14. nomedītā dzīvnieka pārvietošanas kārtību;
1.15. kārtību, kādā rīkojas ar medījamiem dzīvniekiem, kuru bojāejas iemesls nav medīšana, ķeršana vai turēšana nebrīvē;
1.16. kārtību, kādā medību trofejas izved no Latvijas.

10.12.2013. MK noteikumi Nr. 1455 "Medību saimniecības attīstības fonda nolikums"

17.12.2013. MK noteikumi Nr. 1483 "Savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku piebarošanas noteikumi".

Noteikumi nosaka kārtību, kādā pieļaujama savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku piebarošana.

17.07.2007. MK noteikumi Nr.497 "Kārtība, kādā nosaka materiālo zaudējumu apjomu, kurus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarījuši medījamie dzīvnieki".
Noteikumi nosaka kārtību, kādā nosaka materiālo zaudējumu apjomu, kurus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarījuši medījamie dzīvnieki. Materiālo zaudējumu apmēru nosaka, ja postījumu vietās ir veikti aizsardzības pasākumi pret postījumiem.

29.10.2013. MK noteikumi Nr. 1194. "Kārtība, kādā nosaka maksu par medību tiesību izmantošanu valstij piekrītošās vai piederošās medību platībās".

09.01.2007. MK noteikumi Nr.46 "Noteikumi par valsts nodevu par mežsaimnieciskām darbībām, mednieku un medību vadītāju eksāmeniem un medījamo dzīvnieku nodarīto zaudējumu aprēķinu".
Noteikumi nosaka valsts nodevu un tās maksāšanas kārtību.

02.03.2004. MK noteikumi Nr.109 "Noteikumi par valsts nodevu par mednieka apliecības, mednieka sezonas kartes un medību atļaujas izsniegšanu, par atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā un atļaujas izsniegšanu izvest medību trofejas no Latvijas, kā arī medību trofeju izvešanas kārtību".

17.12.2013. MK noteikumi Nr.1482 "Medības reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumu radīto zaudējumu un nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtības atlīdzināšanas noteikumi".

02.03.2004. MK noteikumi Nr.110 "Noteikumi par mednieku un medību vadītāju apmācības kārtību, zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudes programmu, kā arī mednieka apliecības un medību vadītāja apliecības izsniegšanas kārtību".

Noteikumi nosaka mednieku un medību vadītāju apmācības kārtību, zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudes programmu, kā arī mednieka apliecības un medību vadītāja apliecības izsniegšanas kārtību.

_________________
You only live once but if you live right, once is enough!
Изображение
"I can live with doubt, or not knowing, rather than to have answers that might be wrong"...Richard Feynman


Пожаловаться на это сообщение
Вернуться к началу
 Профиль Отправить личное сообщение  
Cпасибо сказаноОтветить с цитатой  
 Заголовок сообщения: Re: Должностная инструкция егеря
СообщениеДобавлено: 19 окт 2016, 14:07 
Не в сети
Админ
Админ
Аватара пользователя

Зарегистрирован: 19 июл 2014, 13:32
Сообщений: 6959
Откуда: Latvia
Медали: 1
Администратор (1)
Cпасибо сказано: 2
Спасибо получено:
0 раз в 0 сообщении
Kā kļūt par mednieku un citi mednieku stāstiņi

Изображение

Saistībā ar medībām jāmin divas cilvēku grupas: tie, kuri ir vai vēlas kļūt par medniekiem; tie, kuri paši nemedī, bet ar medniekiem saskaras, piemēram, zemes īpašnieki.
Par to, kāda ir mednieka saistība ar zemes īpašnieku, pieredzē dalās Valsts meža dienesta (VMD) Medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš. Bet vispirms par to, kā kļūt par pirmās grupas pārstāvi jeb pilntiesīgu mednieku.
Mednieka tiesības apliecinošs dokuments ir VMD izsniegta mednieka apliecība, ja pēc vienotas sistēmas ir nokārtots mednieka eksāmens teorijā un praktiskajā daļā - šaušanā. Eksāmenu pieņem VMD apstiprināta komisija, kas darbojas virsmežniecībās. Pirms eksāmena kārtošanas mednieka kandidātam ir iespēja iepazīties ar teorijas jautājumiem, kas ir publicēti arī VMD mājaslapā. Teorijas eksāmens ir testa veidā – 60 jautājumi ar atbilžu variantiem, eksāmena ilgums - 90 minūtes. Tas ir nokārtots, ja pareizi atbildēts vismaz uz 54 jautājumiem, t.i., pieļautas ne vairāk kā sešas nepareizas atbildes. Līdztekus jānokārto arī eksāmena praktiskā daļa – šaušana šautuvē. Ja kandidāts nav nolicis eksāmenu, ir iespējas to pārlikt.

Pirms eksāmena - apmācības
Pirms kārtot eksāmenu, pretendentam ir jāiziet mednieku apmācības: to paredz normatīvie akti – Ministru kabineta (MK) 2004. gada 2. marta noteikumi Nr. 110 "Noteikumi par mednieku un medību vadītāju apmācības kārtību, zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudes programmu, kā arī mednieka apliecības un medību vadītāja apliecības izsniegšanas kārtību".

"Atjaunojoties Latvijas valstiskajai neatkarībai, mēs pārņēmām mednieku apliecību izsniegšanu un sākām eksaminēt mednieku kandidātus. Eksaminējot sapratām, ka viņu zināšanu līmenis ir stipri nevienmērīgs, tādēļ pirms gadiem desmit tika ieviesta mednieku apmācība," stāsta Medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš. "Tie, kas māca topošos medniekus, nepakļaujas akreditācijai, jo tādas prasības valstī nav. Vienīgais – apmācītājiem par to ir oficiāli ir jāinformē. Mednieku kandidātu sagatavošana jāveic pēc programmas, ko nosaka "Noteikumi par mednieku un medību vadītāju apmācības kārtību, zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudes programmu, kā arī mednieka apliecības un medību vadītāja apliecības izsniegšanas kārtību". Prasības topošajiem medniekiem tiešām ir minimālas, ja salīdzina ar tām, kādas ir topošajiem autovadītājiem."

Cik maksā kļūšana par mednieku
Apmācību maksu nosaka tirgus situācija, valsts šajā procesā neiejaucas. Cena ir aptuveni 100 līdz 150 latu atkarībā no tā, cik kursā iekļauts praktisko nodarbību šaušanā un cik labiekārtotas ir mācību telpas. Teorētiskajām apmācībām ir noteikts stundu skaits, cik ilgā laikā var apgūt mācību programmu, un tās ir 40 stundas. Pēc apmācību beigšanas mednieka kandidātam izsniedz izziņu par kursa noklausīšanos.

Pēc teorētiskā kursa beigšanas topošajam medniekam ir jāsaņem izziņa no Valsts policijas par to, ka viņš drīkst iegūt gludstobra ieroča lietošanas atļauju. Ja policija šādu izziņu nedod, tad VMD nav tiesīgs izsniegt medību apliecību.

"Arī ārvalstu medniekam, tāpat kā vietējiem medniekiem, jāiegādājas medību sezonas karte."
"Pēc tam mednieka kandidāts ar izziņām nāk uz VMD un mēs kopīgi izvēlamies eksāmena dienu un vietu – virsmežniecību, kur visizdevīgāk kārtot eksāmenu. Vietas un datumi visam gadam ir apskatāmi VMD mājaslapā, eksāmenu vienlaikus kārto ap 20-30 kandidātu," stāsta Medību daļas vadītājs.

Taču, pirms doties uz VMD kārtot eksāmenu, ir jāsamaksā valsts nodeva par teorētisko eksāmena daļu – un arī valsts nodeva par šaušanu – 10 latu. Līdztekus jāmaksā arī par šautuves izmantošanu, samaksu nosaka pati šautuve. Kad eksāmens veiksmīgi nokārtots un tiek saņemta mednieka apliecība, tad jāsamaksā viens lats valsts nodeva par apliecības izsniegšanu. Bet, pirms doties medībās, ir jāizņem sezonas medību karte, kas izmaksā vēl 10 latu.

Vienā gadā VMD jaunajiem medniekiem izsniedz vairāk nekā 1000 mednieku apliecību.

Atļautie medību ieroči
Pats vienkāršākais ir gludstobra ierocis jeb bise (vienstobra, divstobru), kas arī ir ierastais medību ierocis. Bise ir mazāk bīstama, jo tās izraisītās nāvējošās briesmas aprobežojas pēc apmēram 100 metriem. Gludstobra medību šaujamierocis (bise) ir ierocis, kas piemērots medībām tikai no tuvas distances.

Pēdējos gados medībās izmanto arī garstobra vītņstobra medību šaujamieročus (karabīnes). Šā ieroča šāviena trajektorija ir ļoti tāla, un lodes trieciena spēks saglabājas līdz pat kilometram. Tādēļ šo ieroču iegādei un lietošanai ir pastiprinātas prasības.

"Vītņstobra ieroča eksāmenu drīkst likt tikai pēc tam, kad ir veiksmīgi nokārtots gludstobra ieroča eksāmens," skaidro J. Ozoliņš. "Te iemaņām jābūt vēl labākām, tādēļ arī prasības ir daudz stingrākas, un šo papildu eksāmenu kārto pavisam cita veida šautuvēs."

Latvijā kā medību ieročus aizliegts lietot vītņstobra īsstobra ieročus, piemēram, pistoles un revolverus. Protams, medībās nedrīkst izmantot arī automātiskos ieročus.

Ja Latvijā medī ārzemnieks
Ja Latvijā vēlas medīt persona ar citas valsts izsniegtu mednieku apliecību, tam jāsaņem speciāla VMD izsniegta atļauja ārvalstu medniekam. Lai atļauju saņemtu, nepieciešams tā vietējā mednieka vai mednieku kolektīva iesniegums, kurš ārzemnieku ir uzaicinājis.

"Tātad – uzaicinātāji uzņemas atbildību par ārvalstu mednieku, tajā skaitā arī par ārzemnieka iepazīstināšanu ar medību nosacījumiem Latvijā," teic J. Ozoliņš.

Arī ārvalstu medniekam jāiegādājas medību sezonas karte, kas, tāpat kā vietējiem medniekiem, maksā 10 latus. Toties valsts nodeva ārzemniekam ir daudzkārt lielāka. Ja viņš medī

visu sezonu, nodeva ir 70 lati,
10 dienas, nodeva ir 25 lati,
vienu dienu, nodeva ir 10 lati.
VMD gadā izsniedz ap 1000 medību atļauju ārvalstu medniekiem.

Medību veidi
Pastāv individuālās medības un kolektīvās medības – medības ar dzinējiem. Individuālajās medībās var doties jebkurš Latvijas iedzīvotājs, kuram ir medību platība un mednieka apliecība. Piemēram, zemes īpašnieks, kurš savu zemes īpašumu ir reģistrējis VMD kā medību iecirkni, var nodarboties ar individuālajām medībām. Šajās medībās parasti nepastāv iespēja medīt lielos dzīvniekus, kuri pārvietojas lielās teritorijās, piemēram, lielie pārnadži – aļņi, staltbrieži, stirnas, mežacūkas, jo tie apdzīvo daudzu īpašnieku zemi. Lai tos medītu, medību iecirknim jāsasniedz noteikta minimālā platība, vismazākā tā ir stirnām – 200 hektāru, bet aļņu medīšanai jau nepieciešami vismaz 2500 hektāri meža platības. Individuālais medību veids ir arī medības ar slazdiem, piemēram, bebru ķeršana.

"Latvijā pašlaik ir 20-25 tūkstoši mednieku un apmēram 1000 medību kolektīvu."
Otrs medību veids – kolektīvās medības ar dzinējiem. Šajās medībās obligāti jābūt medību vadītājam, kurš koordinē un atbild par visiem konkrēto medību medniekiem un dzinējiem.

Lai medībās ietu tikai par dzinēju, nav vajadzīga pat mednieka apliecība, vien mednieku piekrišana. Par dzinēju izglītošanu un instruēšanu ir atbildīgs medību vadītājs.

Lai kļūtu par medību vadītāju un saņemtu speciālu medību vadītāja apliecību, ir jāliek papildu eksāmens VMD. Medību vadītāja apliecības saņemšanai valsts nodeva par teorētiskā eksāmena kārtošanu ir 10 lati, jāmaksā arī valsts nodeva par apliecības saņemšanu - viens lats.

Mednieku kolektīvi – kā paipalu olas
"Mednieku kolektīvi ir brīvprātīgas mednieku apvienības, kas jāreģistrē Uzņēmumu reģistra Sabiedrisko organizāciju reģistrā. Katram medību klubam ir savi iekšējie noteikumi," stāsta J. Ozoliņš. "Latvijā pašlaik ir 20-25 tūkstoši mednieku un apmēram 1000 mednieku kolektīvu. Nelielu daļu kolektīvu apvieno mednieku asociācija. Joprojām vēl pastāv dažas mednieku biedrības, kādas tās bija padomju laikos, piemēram, Daugavpils mednieku biedrība, kas aptver visu kādreizējo Daugavpils rajonu. Šī biedrība arī apvieno sava rajona mednieku grupas."

Vienas vienojošas "jumta organizācijas" medniekiem nav. Asociācija apvieno tikai kādus 5% no visiem mednieku kolektīviem, arī apvienība "Medniekiem.lv" cenšas apvienot mednieku kolektīvus. Pašlaik ar tādu pašu mērķi veidojas Latvijas mednieku savienība.

Ko un kad ļauts medīt
No zīdītājdzīvniekiem visu gadu drīkst medīt lapsas un mežacūkas, arī Amerikas ūdeles un jenotsuņus. Medību laiku katrai sugai var izlasīt MK noteikumos Nr. 760 "Medību noteikumi", kas pieņemti 2003. gada 23. decembrī.

Pretēji sabiedrībā valdošajam uzskatam, ka putni netiek aizsargāti, ikkatram putnam ir noteikts saudzēšanas laiks, arī vārnām un žagatām. Arī tas viss ietverts medību noteikumos.

Nāvējošās nejaušības
Portālā "Medniekiem.lv" lasāms: "Četru mēnešu ilgās medību sezonas laikā Itālijā nogalināti 34 mednieki un viens sēņotājs, ziņo The Guardian. Visus medniekus netīšām nogalinājuši pašu draugi vai medību partneri. Arī sēņotāja nošaušana bijusi nejaušība. Vēl 74 cilvēki tikuši ievainoti; no tiem – 61 mednieks un 13 cilvēki, kas vienkārši pastaigājušies mežā. Turklāt statistika var kļūt vēl biedējošāka, jo medību sezona vēl nav noslēgusies." Vai medībām ir raksturīgi cilvēka upuri?

"Jāatceras, ka visur un vienmēr, kur izmanto šaujamieročus, ir iespējami upuri. Arī policijā un armijā," saka Medību daļas vadītājs. "Mednieki salīdzinājumā ar profesionālajiem dienestiem ir ieroču "svētdienas lietotāji" un, protams, ka prasmes apieties ar ieroci ir salīdzinoši mazas un ļoti nevienmērīgas."

"Arī zemes īpašnieks nedrīkst savā zemē medīt, kamēr to VMD nav deklarējis kā medību iecirkni."
Latvijā no 2 miljoniem iedzīvotāju mednieku ir 1 procents. Itālijā šis procents ir augstāks, ap 10% no gandrīz 59 miljoniem iedzīvotāju. Tātad absolūtos skaitļos cietušo skaits Itālijā, protams, ir lielāks nekā Latvijā. Latvijā laimīgā kārtā pēdējos gados nav cietis neviens "nemednieks".

J. Ozoliņš stāsta, ka kļūmes pārsvarā gadās ļoti paviršu un muļķīgu pārkāpumu rezultātā. Piemēram, medības beidzot, laikus nav izlādēts ierocis un, kāpjot pāri kritušam kokam, notiek šāviens. Vai, izjaucot ieroci, tiek aizmirsts, ka tas pielādēts, un – sašauj mašīnā sēdošo medību biedru. Gadās pat, ka medību suns ar ķepu nospiež neizlādēta ieroča mēlīti...

Kas jāzina zemes īpašniekam
Tikmēr, kamēr zemes īpašnieks nav devis atļauju viņam piederošajā teritorijā medīt, tajā neviens šaudīties vai slazdus izlikt nedrīkst. Savukārt arī pats zemes īpašnieks, ja ir mednieks, nedrīkst tajā medīt, kamēr savu zemi nav deklarējis VMD kā medību iecirkni. Tas ir pamatnosacījums – medību iecirkņa deklarēšana un medīšanas atļauja.

"Deklarējot savu īpašumu kā medību iecirkni, ir jāuzraksta iesniegums VMD par vēlēšanos savu zemi apsaimniekot kā medību iecirkni. Protams, īpašumtiesības jāapliecina ar dokumentu – zemesgrāmatas, zemes robežu plāna – kopijām. Šos datus VMD ievada vienotajā datubāzē, lai medību inspektori zina, kur atļauts medīt," skaidro J. Ozoliņš. "Privātajā medību iecirknī drīkst medīt pats īpašnieks un tas mednieks, kuram īpašnieks ir devis atļauju."

Tomēr zemes īpašniekam jāzina, ka, nododot medību tiesības citam, pats zemes īpašnieks uz nolīgto laiku savas medību tiesības zaudē. Ja viņš vēlas daļu tiesību sev paturēt, piemēram, medīt zaķus vai bebrus, tas ir jāparedz līgumā.

Ja zemes īpašums vien pāris hektāru
VMD deklarētais medību iecirknis var būt arī pāris hektāru liels – ja tik liels ir zemes īpašums. Tomēr Latvijā vairāku sugu dzīvniekiem ir noteikts minimālais medību iecirkņa lielums, kurā tos atļauts medīt. Piemēram, mežacūkām medību iecirknis ir 1000 hektāru. Toties vairākos tūkstošos hektāru mērāms medību iecirknis aļņiem un staltbriežiem.

Tik lielu zemes īpašumu vienam īpašniekam Latvijā ir ļoti maz. Tas nozīmē, ka mazajiem zemes īpašniekiem ir jāvienojas ar kādu medību kolektīvu, kam īpašumam piegulošajās teritorijās jau ir medīšanas tiesības, lai šis medību kolektīvs pasargātu īpašumu no, piemēram, mežacūkām.

"Ja dzīvniekos nebūs baiļu no cilvēka, tad grūti prognozējams, kā cilvēks ar dzīvniekiem sadzīvos."
"Jāpiebilst, ka mežacūka ir limitētais medījamais dzīvnieks un katra dzīvnieka nomedīšanai nepieciešama atsevišķa atļauja. Šīs atļaujas saņem medību kolektīvi, ne zemes īpašnieki," uzsver J. Ozoliņš.

Ar lapsu uz parka sola
Visdažādāko iemeslu dēļ piektajā daļā Latvijas platības medības nenotiek. Nemedī pārsvarā tajā zemē, kuras īpašniekam par medībām nav intereses, un zvēri šajās vietās mēdz slēpties. Aizliegts medīt arī apdzīvotās vietās – pilsētās, ciemos un, protams, kapos.

"Man šķiet, ka nākotnē mēs sadzīvosim ar lapsām un bebriem pilsētās, no tiem nebaidoties. To rāda arī pasaules prakse," pārdomas dalās J. Ozoliņš. "Bet – kāpēc cilvēks vispār medī? Manuprāt, ir divi iemesli. Pirmais – daļā cilvēces saglabājies mednieka instinkts. Otrs – ja cilvēks nemedīs, zvēri zaudēs bailes no cilvēka. Ja baiļu nebūs, tad ir grūti prognozējams, kā mēs ar dzīvniekiem sadzīvosim. Tāpēc varbūt labāk, ka mednieki ir nekā viņu nav."

_________________
You only live once but if you live right, once is enough!
Изображение
"I can live with doubt, or not knowing, rather than to have answers that might be wrong"...Richard Feynman


Пожаловаться на это сообщение
Вернуться к началу
 Профиль Отправить личное сообщение  
Cпасибо сказаноОтветить с цитатой  
 Заголовок сообщения: Re: Должностная инструкция егеря
СообщениеДобавлено: 19 окт 2016, 14:08 
Не в сети
Админ
Админ
Аватара пользователя

Зарегистрирован: 19 июл 2014, 13:32
Сообщений: 6959
Откуда: Latvia
Медали: 1
Администратор (1)
Cпасибо сказано: 2
Спасибо получено:
0 раз в 0 сообщении
Apstiprināta
ar_______ VMD rīkojumu Nr._______
Mednieku un medību vadītāju kandidātu teorētisko zināšanu pārbaudes programma.
1. Mednieku un medību vadītāju kandidātu (turpmāk-kandidāts) teorētiskās zināšanas
mednieku un medību vadītāju eksaminācijas komisija pārbauda rakstiska testa
veidā.
2. Testā izmanto Valsts meža dienesta (turpmāk-VMD) informācijas sistēmā
sagatavotus jautājumu variantus.
3. Jautājumos ir ietvertas sekojošas tēmas:
3.1. mednieka kandidātiem:
3.1.1. medību jomu regulējošo normatīvo aktu prasības;
3.1.2. medījamo dzīvnieku bioloģija, anatomija, fizioloģija, uzvedība un
slimības;
3.1.3. medījamo dzīvnieku populāciju apsaimniekošanas un medību
saimniecības veidošanas pamatprincipi;
3.1.4. savvaļas medījamo sugu dzīvnieku postījumu veidošanās un to
novēršana;
3.1.5. medību organizēšana;
3.1.6. medību veidi un paņēmieni;
3.1.7. drošības prasības medībās;
3.1.8. medību šaujamieroči un munīcija, to uzbūve un ballistikas
pamatprincipi;
3.1.9. ieroču apriti regulējošo normatīvo aktu prasības;
3.1.10. atļautie medību rīki un to selektīva izmantošana;
3.1.11. medību infrastruktūra un tās veidošana;
3.1.12. medījuma apstrāde un higiēnas prasības;
3.1.13. medību suņu šķirnes un to izmantošana medībās;
3.1.14. medību trofejas un to vērtēšanas pamati;
3.2. medību vadītāja kandidātiem:
3.2.1. medību saimniecības nozīme (piemēram, ietekme uz bioloģisko
daudzveidību, ekoloģisko stabilitāti un tautsaimniecības nozarēm);
3.2.2. medību jomu regulējošo normatīvo aktu prasības;
3.2.3. medību vadītāja tiesības un pienākumi;
3.2.4. drošības prasības medībās;
3.2.5. medību organizēšana un norise;
3.2.6. ar medībām saistītās dokumentācijas kārtošana;
3.2.7. medījamo dzīvnieku populāciju ilgtspējīga apsaimniekošana un medību
saimniecības veidošanas pamatprincipi;
3.2.8. medību tiesību aprite;
3.2.9. savvaļas medījamo sugu dzīvnieku postījumu veidošanās un mazināšana
(piemēram, pušu pienākumi, atbildība, preventīvie pasākumi);

_________________
You only live once but if you live right, once is enough!
Изображение
"I can live with doubt, or not knowing, rather than to have answers that might be wrong"...Richard Feynman


Пожаловаться на это сообщение
Вернуться к началу
 Профиль Отправить личное сообщение  
Cпасибо сказаноОтветить с цитатой  
 Заголовок сообщения: Re: Должностная инструкция егеря
СообщениеДобавлено: 19 окт 2016, 14:08 
Не в сети
Админ
Админ
Аватара пользователя

Зарегистрирован: 19 июл 2014, 13:32
Сообщений: 6959
Откуда: Latvia
Медали: 1
Администратор (1)
Cпасибо сказано: 2
Спасибо получено:
0 раз в 0 сообщении
Apstiprināta
ar_______ VMD rīkojumu Nr._______
3.2.10. medījuma pirmapstrādes organizēšana;
3.2.11. medību produkcijas pārstrāde, pārtikas drošība un aprite;
3.2.12. medību suņu šķirnes un to izmantošana medībās;
3.2.13. medību trofejas piederības noteikšana;
3.2.14. ieroču apriti regulējošo normatīvo aktu prasības;
3.2.15. medību infrastruktūra un tās veidošanas nosacījumi;
3.2.16. medījamo dzīvnieku slimības un ar tām saistītais risks.
4. Jautājumi ir sagatavoti valsts valodā.
5. Tests sastāv no 60 jautājumiem.
6. Testa laikā kandidātam ir aizliegts sarunāties, traucēt eksāmena norisi, izmantot
palīgmateriālus, mobilos tālruņus, datortehniku u.c. Eksaminācijas komisijai ir
tiesības par iepriekš minēto nosacījumu neievērošanu, kandidātu atstādināt no
testa kārtošanas un atzīt testu par nenokārtotu.
7. Katram jautājumam atzīmē vienu atbildi.
8. Labojumi eksāmena rezultātu lapā ir atrunājami, ievērojot vispārīgās dokumentu
izstrādāšanas prasības.
9. Tests ir nokārtots, ja ir pieļautas ne vairāk par piecām nepareizām atbildēm.
10. Kandidātam noteiktais testa ilgums – 90 minūtes.
11. Pēc eksāmena testa un rezultātu lapu nodošanas eksaminācijas komisijai,
kandidātam ir jāatstāj eksāmena telpa.
12. Testa rezultāti tiek paziņoti pēc tam, kad testu izpildījuši visi eksāmena dalībnieki.
13. Pēc testa rezultātu paziņošanas kandidātam ir tiesības iepazīties ar testa
pareizajām atbildēm.

_________________
You only live once but if you live right, once is enough!
Изображение
"I can live with doubt, or not knowing, rather than to have answers that might be wrong"...Richard Feynman


Пожаловаться на это сообщение
Вернуться к началу
 Профиль Отправить личное сообщение  
Cпасибо сказаноОтветить с цитатой  
 Заголовок сообщения: Re: Должностная инструкция егеря
СообщениеДобавлено: 19 окт 2016, 14:09 
Не в сети
Админ
Админ
Аватара пользователя

Зарегистрирован: 19 июл 2014, 13:32
Сообщений: 6959
Откуда: Latvia
Медали: 1
Администратор (1)
Cпасибо сказано: 2
Спасибо получено:
0 раз в 0 сообщении
Apstiprināta
ar_______ VMD rīkojumu Nr._______
Mednieku kandidātu praktisko iemaņu pārbaudes programma.
1. Pārbaudījums ietver šaušanu ar gludstobra medību šaujamieroci pa kustīgu un/vai
stāvošu mērķi un drošības prasību ievērošanu, rīkojoties ar ieroci.
2. Šaušana ar gludstobra medību šaujamieroci pa stāvošu un kustīgu meža cūkas mērķi
35 metru distancē:
2.1. praktisko iemaņu pārbaudē mednieka kandidāts izdara četrus šāvienus pa
stāvošu mērķi un sešus šāvienus pa skrejošu mērķi (trīs šāvieni mērķim
virzoties no labās uz kreiso pusi un trīs šāvieni mērķim virzoties no kreisās uz
labo pusi);
2.2. pielietojamā munīcija - lodes;
2.3. praktiskais pārbaudījums ir nokārtots, ja vingrinājumā iegūti vismaz 50
(piecdesmit) punkti no 100 (simts).
2.4. Pārbaudījumā izmanto Latvijas Šaušanas federācijas apstiprināto mērķi:
2.4.1. skrejošas meža cūkas labās puses pamatmērķis CL36-12 un kreisās
puses pamatmērķis CK36-12;
2.4.2. skrejošas meža cūkas maināmais vidiņš CV36-12 kopā ar pamatmērķi
veido dabiska lieluma mežacūkas zīmējumu ar mērķi, kurš sadalīts 5
riņķveida trāpījumu iedaļās vērtībā no 6 līdz 10. Mērķa ārējā riņķa līnijas
diametrs ir 362mm (± 1,0mm), desmitnieka diametrs 122mm (± 0,2mm),
attālums no vienas iedaļas līdz otrai 30mm. Riņķa līniju biezums 3mm (±
0,1mm). Trāpījumu iedaļu vērtību cipari izvietoti pa horizontālu līniju.
Attālums no mežacūkas ilkņa centram līdz mērķa centram ir 400mm.
3. Mērķis pārvietojas 10m garā posmā ar ātrumu 4 m/sek. (2,5 sek.).
4. Šaušana ar gludstobra medību šaujamieroci pa lidojošiem mērķiem:
4.1. šaušana notiek pa lidojošiem šķīvīšiem;
4.2. pielietojamā munīcija-skrotis, ne rupjākas par Nr.7;
4.3. šķīvīši tiek padoti no vismaz divām katapultām;
4.4. šaušanu veic no ne mazāk kā piecām šaušanas pozīcijām, tā, lai tiktu ietverta
šaušana pa prom lidojošiem, virsū lidojošiem un no labās un kreisās puses
lidojošiem mērķiem;
4.5. mednieka kandidātam tiek padoti 25( divdesmit pieci) mērķi;
4.6. pārbaudījums ir nokārtots, ja sašauti vismaz 12 (divpadsmit) mērķi no 25
(divdesmit pieciem).
5. Mednieka kandidāts var izvēlēties mērķa veidu (skrejošs vai lidojošs), ja to var
nodrošināt šautuve un ir atbilstoši laika apstākļi.
6. Atļauti visi tēmēkļi, kas nav aizliegti medības reglamentējošajos normatīvajos
aktos, kā arī atļauts ieroci ieplecot pirms mērķa padošanas.
7. Eksaminācijas komisijai ir tiesības pārtraukt pārbaudījumu un uzskatīt to par
nenokārtotu, ja mednieka kandidāts pārkāpj drošības noteikumu prasības.

_________________
You only live once but if you live right, once is enough!
Изображение
"I can live with doubt, or not knowing, rather than to have answers that might be wrong"...Richard Feynman


Пожаловаться на это сообщение
Вернуться к началу
 Профиль Отправить личное сообщение  
Cпасибо сказаноОтветить с цитатой  
 Заголовок сообщения: Re: Должностная инструкция егеря
СообщениеДобавлено: 19 окт 2016, 14:09 
Не в сети
Админ
Админ
Аватара пользователя

Зарегистрирован: 19 июл 2014, 13:32
Сообщений: 6959
Откуда: Latvia
Медали: 1
Администратор (1)
Cпасибо сказано: 2
Спасибо получено:
0 раз в 0 сообщении
Apstiprināta
ar_______ VMD rīkojumu Nr._______
Mednieka praktiskā eksāmena šaušanā ar garstobra-vītņstobra medību šaujamieroci
pārbaudes programma.
1. Pārbaudījums ietver šaušanu ar garstobra-vītņstobra medību šaujamieroci pa
kustīgu un stāvošu mērķi un drošības prasību ievērošanu, rīkojoties ar ieroci.
2. Šaušana ar garstobra-vītņstobra medību šaujamieroci pa stāvošu un kustīgu aļņa
mērķi 100 metru distancē:
2.1. praktisko iemaņu pārbaudē medniekam jāizdara desmit šāvieni, no tiem
četri šāvieni pa stāvošu mērķi, seši šāvieni pa skrejošu (trīs šāvieni-mērķim
virzoties no kreisās uz labo pusi un trīs šāvieni-no labās uz kreiso pusi);
2.2. šaujot pa stāvošu mērķi pieļaujams atbalsts, kas neparedz ieroča
stiprināšanu;
2.3. pārbaudījums ir nokārtots, ja iegūti vismaz 50 (piecdesmit) punkti no 100
(simts) iespējamiem;
2.4. pārbaudījumā izmanto Latvijas Šaušanas federācijas apstiprināto mērķi:
2.4.1 skrejoša aļņa pamatmērķis AP65-11, ja mērķa AP65-11 vietā tiek
izmantots cits līdzīgs mērķis, tad uz tā obligāti jābūt nostiprinātam
maināmajam mērķim ar „bārdām” AB65-11;
2.4.2 skrejoša aļņa maināmais vidiņš AV65-11 kopā ar pamatmērķi
veido „divgalvaina” aļņa zīmējumu ar mērķi, kurš sadalīts 10
riņķveida trāpījumu iedaļās vērtībā no 1 līdz 10. Mērķa ārējā riņķa
līnijas diametrs ir 650mm (± 1,0mm), desmitnieka diametrs
110mm (± 0,2mm), attālums no vienas iedaļas līdz otrai 30mm.
Riņķa līniju biezums 0,5mm (± 0,1mm). Trāpījumu iedaļu vērtību
cipari izvietoti X veida līnijās, kas cita pret citu ir taisnā leņķī.
3. Mērķis pārvietojas 23m garā posmā ar ātrumu 4 m/sek. (5,75 sek.).
4. Personām, kas sasniegušas 65 gadu vecumu, šaušanu pa kustīgu mērķi (pēc
personas izvēles) aizstāj ar šaušanu pa stāvošu mērķi bez atbalsta.
5. Atļauti visi tēmēkļi, kas nav aizliegti medības reglamentējošajos normatīvajos
aktos, kā arī atļauts ieroci ieplecot pirms mērķa padošanas.
6. Eksaminācijas komisijai ir tiesības pārtraukt pārbaudījumu un uzskatīt to par
nenokārtotu, ja mednieks pārkāpj drošības noteikumu prasības.

_________________
You only live once but if you live right, once is enough!
Изображение
"I can live with doubt, or not knowing, rather than to have answers that might be wrong"...Richard Feynman


Пожаловаться на это сообщение
Вернуться к началу
 Профиль Отправить личное сообщение  
Cпасибо сказаноОтветить с цитатой  
 Заголовок сообщения: Re: Должностная инструкция егеря
СообщениеДобавлено: 19 окт 2016, 14:11 
Не в сети
Админ
Админ
Аватара пользователя

Зарегистрирован: 19 июл 2014, 13:32
Сообщений: 6959
Откуда: Latvia
Медали: 1
Администратор (1)
Cпасибо сказано: 2
Спасибо получено:
0 раз в 0 сообщении
http://www.vmd.gov.lv

Atgādinājums medniekiem
Изображение

Valsts meža dienests atgādina medniekiem par prasībām, kuras medību procesā jāievēro, lai medību prieks nepārvērstos par vilšanos tikai savas nezināšanas vai neuzmanības dēļ. Katrs medību dalībnieks ir atbildīgs par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu. Medībās jāievēro Medību likumā noteiktās prasības, arī tās, kas attiecas uz mākslīgās gaismas avotu izmantošanu.
Dabā patlaban pilnā sparā ir aļņu un staltbriežu riests, tāpēc ir saprotama vēlme, ka mednieki intensīvi cenšas iegūt kārotās trofejas. Šajā laikā no medījamiem dzīvniekiem drīkst medīt arī stirnas, mežacūkas, vilkus, āpšus, bebrus, lapsas, Amerikas ūdeles un jenotsuņus.
Medniekiem jāatceras, ka Medību likumā ir teikts, ka nakts redzamības tēmēkļus ar elektronisko palielinājumu vai attēla pārveidošanu, mākslīgos gaismas avotus vai pusautomātiskus šaujamieročus, kuru patrontelpas un magazīnas (patronu padošanas mehānisma) kopējā ietilpība ir lielāka par trim patronām, ir atļauts izmantot TIKAI meža cūku, lapsu un jenotsuņu medībās.
Gadījumā, ja individuālajās medībās mednieks lieto iepriekš minētos medību līdzekļus un rīkus, viņa pienākums ir pirms medībām aizpildīt pārskatu, kas medību laikā atrodas pie viņa. Medību pārskatā jānorāda mednieka vārds, uzvārds, medījamā dzīvnieka suga, kuru plānots medīt, medību sākuma un beigu laiks. Katrs medību dalībnieks pats /individuāli/ ir atbildīgs par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu un individuālajās medībās medniekam ir saistoši medību vadītāja pienākumi, līdz ar to medību pārskats jāaizpilda KATRAM INDIVIDUĀLO MEDĪBU DALĪBNIEKAM ATSEVIŠĶI. Ja šie nosacījumi netiek ievēroti, mednieka darbības var tikt klasificētas kā nelikumīgas medības.
Medības ar ieročiem diennakts tumšajā laikā, kas sākas divas stundas pēc saulrieta un beidzas divas stundas pirms saullēkta, ir atļautas tikai no dabiska vai mākslīga paaugstinājuma, kura stāvēšanas vai sēdēšanas platforma nav zemāka par 2,5 metriem un dod iespēju veikt šāvienu uz leju. Paaugstinājumu drīkst neizmantot aļņu buļļu un staltbriežu buļļu medībās laikposmā no 1. septembra līdz 15. oktobrim.
Savukārt mākslīgās gaismas avotu vai nakts redzamības tēmēkli, kā jau minēts, medībās drīkst izmantot TIKAI medījot meža cūkas, lapsas un jenotsuņus un TIKAI atrodoties uz dabiska vai mākslīga paaugstinājuma, kura stāvēšanas vai sēdēšanas platforma nav zemāka par 2,5 metriem un dod iespēju veikt šāvienu uz leju.
Nevajadzētu aizmirst, ka limitētā medījamā dzīvnieka pārvietošana no vietas, kur tas nomedīts, vai ievainota limitētā medījamā dzīvnieka izsekošana, ja nav aizpildīta medību atļauja, ir kvalificējamas kā nelikumīgas medības.
Jāatceras, ka izmantotās medību atļaujas, tāpat kā līdz šim, ir jāiesniedz Valsts meža dienestā mēneša laikā pēc medībām.

_________________
You only live once but if you live right, once is enough!
Изображение
"I can live with doubt, or not knowing, rather than to have answers that might be wrong"...Richard Feynman


Пожаловаться на это сообщение
Вернуться к началу
 Профиль Отправить личное сообщение  
Cпасибо сказаноОтветить с цитатой  
Показать сообщения за:  Поле сортировки  
Начать новую тему Ответить на тему  [ Сообщений: 26 ]  На страницу Пред.  1, 2, 3  След.

Часовой пояс: UTC + 2 часа [ Летнее время ]



Кто сейчас на конференции

Сейчас этот форум просматривают: нет зарегистрированных пользователей и гости: 1


Вы можете начинать темы
Вы можете отвечать на сообщения
Вы не можете редактировать свои сообщения
Вы не можете удалять свои сообщения
Вы можете добавлять вложения

Перейти:  
cron
Powered by phpBB © 2000, 2002, 2005, 2007 phpBB Group
Вы можете создать форум бесплатно PHPBB3 на Getbb.Ru, Также возможно сделать готовый форум PHPBB2 на Mybb2.ru
Русская поддержка phpBB
Flag Counter

web-design project © Muftocka

Авторские смайлы стиля КОЛОБОК Никнейм Muftocka зарегистрирован!